Noteikumi un nosacījumi klimatam draudzīgam lauksaimniekam

Eiropas Savienības taksonomija

ES Taksonomijas regula nosaka sešus vides mērķus

  1. 1. Klimata pārmaiņu mazināšana
  2. 2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām
  3. 3. Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība
  4. 4. Pāreja uz aprites ekonomiku
  5. 5. Piesārņojuma novēršana un kontrole
  6. 6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Klimatam draudzīgiem lauksaimniekiem būtu a) jāsniedz būtisks ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā, b) jārūpējas, lai netiktu nodarīts būtisks kaitējums pārējiem pieciem mērķiem, un c) jāievēro minimālās sociālās garantijas.

Dokumenta turpmākajā daļā ir aprakstītas skaidras prasības lauksaimniekiem, kuras jāizpilda, lai saņemtu klimatam draudzīga lauksaimnieka sertifikātu no eAgronom un lai lauksaimnieku uzskatītu par taksonomijai atbilstošu. Ņemiet vērā, ka lauksaimniecība vēl nav iekļauta ES Taksonomijas regulā, bet ir aptverta dažādos ziņojumos un priekšlikumos. Tāpēc eAgronom prasības klimatam draudzīgam lauksaimniekam tika balstītas uz šādu informāciju:

Būtisks ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā

Tiek uzskatīts, ka lauksaimnieks, kurš saimniecībā piemēro turpmāk aprakstītos principus, sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pamatojoties uz 2020. gada marta Taksonomijas tehnisko ziņojumu.

Būtiskie apsaimniekošanas prakses veidi ir aprakstīti tabulā turpmāk. Būs jāizmanto visi būtiskie prakses veidi, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka konkrēta prakse nav piemērojama konkrētajai saimniecībai, ņemot vērā konkrētos biofizikālos apstākļus saimniecībā. Šādos gadījumos lauksaimniekam ir jāsaņem eAgornom rakstveida atļauja nepiemērot konkrēto praksi.

Ja lauksaimnieks vēl nav piemērojis būtisku apsaimniekošanas praksi, tad viņam ir jāizstrādā plāns eAgronom platformā,
lai nākamo divu lauksaimniecības sezonu laikā sāktu šīs prakses piemērošanu. eAgronom tad uzraudzīs progresu attiecībā
pret plānu.

Saimniecības SEG* novērtējums

Lauksaimniekam būtu jāizmanto eAgronom SEG novērtēšanas rīks attiecībā uz emisiju avotiem un oglekļa piesaistītājiem
saimniecībā. Jāievada reālie dati eAgronom programmatūrā, kas aprēķina attiecīgās emisijas un sekvestrācijas
saimniecībā. Ja enerģijas emisijas (ieskaitot degvielu) veido vairāk nekā 20% no kopējām emisijām no viengadīgo kultūru
audzēšanas darbības, šīm emisijām vajadzētu būt 10% samazinājuma trajektorijā piecu gadu perspektīvā un 20% samazinājuma
trajektorijā 10 gadu perspektīvā, salīdzinot ar 2020. gada bāzi.

* SEG – siltumnīcefekta gāzes (piemēram, CO2, N2O, CH4)

Augseka un augsnes pārklājums

  • Vismaz piecu gadu augseka, ieskaitot vienu pākšaugu (zirņi, pupas u. c.) audzēšanas gadu. Vairāksugu seguma kultūra tiek uzskatīta par vienu
    kultūru.
  • Vismaz 75% no dzīvo augu pārklājuma indeksa. Tas nozīmē, ka vidēji laukos vajadzētu būt kultūrām, kas aug vismaz deviņus mēnešus gadā. Lai sasniegtu šo
    kultūru segumu, var izmantot ziemājus un virsaugus.
  • Atlikumi būtu jāatstāj uz lauka vai attiecīgi jāaizstāj ar kūtsmēsliem, lai izvairītos no barības vielu zuduma.

Augsnes apsaimniekošana

  • Novērsiet augsnes sablīvēšanos,izvairoties no satiksmes uz slapjiem laukiem. Tas nozīmē, ka darbības uz lauka jāveic savlaicīgi, pirms vai pēc
    pārmērīga mitruma periodiem (stāvošs ūdens uz lauka).

    • Izvairieties no ūdens uzkrāšanās un sablīvēšanās uz nosusinātām augsnēm.
  • Kūdrāji nebūtu jākultivē, lai izvairītos no organiskā oglekļa zuduma augsnē. Šādi mitrāji jāsaglabā tādi, kādi tie ir, vai jāpārveido par
    zālājiem.

    • Izvairieties no dziļas aršanas ar oglekli bagātās augsnēs, piemēram, kūdrājos.
    • Izvairieties audzēt rindu kultūras un bumbuļus ar oglekli bagātās augsnēs, piemēram, kūdrājos.
    • Seklāka ūdens līmeņa uzturēšana kūdrājos un ar oglekli bagātā aramzemē. Tas nozīmē, ka ir jāuztur noteikts ūdens līmenis
      kūdrājos un ar oglekli bagātā aramzemē.
  • Uzturiet ilggadīgos zālājus. Zemei, uz kuras bijis zālājs piecus vai vairāk gadus pēc kārtas, tādai arī jāpaliek.

Barības vielu pārvaldība un augu aizsardzība

  • Minerālā slāpekļa iestrādei tiek izmantota precīza mēslošana. Ņemot vērā augsnes analīzi, ražas kartes un citu lauka
    informāciju.
  • Kūtsmēsli tiek iestrādāti augsnē, tos injicējot (šķidrmēsli) vai vienas stundas laikā (kūtsmēsli)

    • Ir jāizmanto mazemisiju slāpekļa iestrādāšanas tehnoloģija (piemēram, šķidrmēslu injicēšana, kūtsmēslu iestrādāšana
      augsnē divu stundu laikā pēc izkliedēšanas), un
    • mēslojuma izkliedētāji ar zemu variācijas koeficientu (piemēram, slāpekļa iestrādāšana augsnē, to injicējot)
  • Netiek palielināts izmantoto augu aizsardzības līdzekļu daudzums (kopā vai katram kultūraugu veidam uz platības vienību), salīdzinot ar gada vidējo bāzes rādītāju, kas noteikts slīdošā
    piecu gadu bāzes periodā.

Citas prasības klimatam draudzīgam lauksaimniekam

  • Zudumu pēc ražas novākšanas samazināšana
  • Rugāji netiek dedzināti, izņemot gadījumus, kad iestāde ir piešķīrusi izņēmumu augu veselības apsvērumu dēļ
  • Zemas ražības zemes (piemēram, gar lauka malām) pārveide par kokaugiem klātu platību, lai palielinātu oglekļa
    sekvestrāciju un aizsargātu pret augsnes eroziju
  • Nelobītu rīsu platību apsaimniekošana

    • Sekla apūdeņošana
    • Apžāvēšana sezonas vidū
    • Salmu iestrāde ārpus sezonas

Principa „nenodarīt būtisku kaitējumu” prasības

Tiek uzskatīts, ka lauksaimnieks, kurš saimniecībā piemēro turpmāk norādītos principus, nenodara būtisku kaitējumu pārējiem pieciem ES taksonomijas mērķiem, pamatojoties uz 2020. gada marta Taksonomijas tehnisko ziņojumu un Tehniskās darba grupas 2022. gada marta tehniskās pārbaudes kritērijiem.

  • Pielāgošanās klimata pārmaiņām

    • Tiek ievēroti augsekas un augsnes pārklājuma paraugprakses principi (sīkāku informāciju skatiet iepriekš).
    • Tiek ievēroti labākie augsnes apsaimniekošanas principi (sīkāku informāciju skatiet informāciju).
  • Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība

    • Ja darbība ir saistīta ar ūdens ieguvi, attiecīgā iestāde ir piešķīrusi atļauju ūdens ieguvei, ja šāda atļauja ir
      nepieciešama. Ja atļaujā ir paredzēti nosacījumi, lai izvairītos no būtiskas ietekmes uz ūdensobjektiem, tie tiek
      ievēroti.
    • Izmantojot apūdeņošanas sistēmu: 1) pievadītais ūdens tiek ņemts no tā paša upes baseina; 2) prioritāti piešķir tādiem
      avotiem kā lietus ūdens savākšanas sistēmas un/vai ūdens atgūšana no pilsētas vai rūpnieciskas notekūdeņu attīrīšanas
      iekārtas, kas atbilst ES regulai par minimālajām prasībām ūdens atkalizmantošanai apūdeņošanai lauksaimniecībā;
      3) pievadītā ūdens daudzums tiek mērīts un reģistrēts; 4) apūdeņošanas sistēma ir īpaši efektīva saimniecības līmenī,
      proti, sistēmas efektivitātei jābūt vismaz 60% apūdeņošanai pa vagām, 75% lietēšanai un 90% pilienveida apūdeņošanai.
    • Ja 20% vai lielāka (vai līdzvērtīga) saimniecības platība atrodas WEI+ upes baseina apgabalā, neapsver citus ūdens
      ieguves veidus, izņemot ūdens savākšanu. Turklāt jebkurai lietus ūdens savākšanas sistēmai ir jābūt attiecīgās iestādes
      apstiprinātai, paredzot nosacījumus, lai izvairītos no būtiskas ietekmes uz ūdensobjektiem.”
    • Netiek veikta ūdensobjektu pārveidošana, piemēram, upju iztaisnošana, grāvju izklāšana vai piekrastes veģetācijas
      likvidēšana utt., izņemot nenozīmīgas ūdens savākšanas sistēmas, par kurām saņemtas atļaujas no attiecīgajām iestādēm.
  • Pāreja uz aprites ekonomiku

    • Nedabiskas izcelsmes atkritumu materiālus, kas radušies kultūraugu audzēšanas laikā, tostarp izlietotās kultivēšanas
      aizsargplēves, neizlietotās agroķimikālijas vai mēslošanas līdzekļus, iepakojumu vai iesaiņošanas tīklus, savāc
      sertificēts atkritumu apsaimniekotājs un pārstrādā vai iznīcina, ja tie ir bīstami vai nav citādi pārstrādājami.
    • Dabiskais (organiskais) materiāls netiek sadedzināts bez enerģijas atgūšanas un netiek atstāts trūdēt (ja vien tas nav
      paredzēts organiskā oglekļa uzlabošanai augsnē).
  • Piesārņojuma novēršana un kontrole

    • Saimniecība īsteno ikgadēju kultūraugu barības vielu pārvaldības un mēslošanas plānu, kas izveidots, izmantojot valsts
      vai reģionālo iestāžu apstiprinātas vadlīnijas vai ES vai citu oficiālu struktūru izstrādātus standartus.

      • Plānā tiek ņemta vērā laukaugu audzēšanas un ražas vēsture, kultūraugu atliekas, augsnes barības vielu līmenis, barības
        vielu nodrošināšanas spēja, plānotās kultūraugu ražas uz paredzamo šķirņu kapacitāti un augu/sēklu kapacitāti,
        pamatojoties uz iepriekšējo augsekas ciklu vai citu atbilstošu laikposmu daudzgadīgām kultūrām, kas ir vismaz trīs gadi.
      • Mēslošanas līdzekļu izmantošana un barības vielu saturs mēslošanas līdzekļos (vismaz N un P) tiek sīki dokumentēti.
      • Augsnes pH vērtību periodiski nosaka augsnes pārbaudēs (ik pēc trim līdz pieciem gadiem) un dokumentē. Vērtībai ir jābūt
        optimālā diapazonā (6,5–7) vai zemākai, ja mitrājos audzē paludikultūru.
      • Augsnē sistemātiski un periodiski pārbauda barības vielas (N ik pēc trim līdz pieciem gadiem, P ik pēc pieciem gadiem)
        un struktūras un fizikālās īpašības (visus trīs gadus). Rezultātus dokumentē. Pārbaude tiek veikta ar uzticamu metodi.
        Uzticama metode atbilst jaunākajām metodikām un paraugprakses piemēriem, t. i., Eiropas Augsnes datu centra augsnes
        paraugu ņemšanas protokols (ESDAC) 416 (Eiropas JRC pH karte. Augsnes pH Eiropā 2010) vai FAO418 publicētās augsnes
        pārbaudes metodes (t. i., trūdvielu kvalitāte un ikgadējā trūdvielu bilance, kas aprēķināta kā visu platību vidējais
        svērtais lielums) ir jānosaka ar trūdvielu pārbaudi ik pēc sešiem gadiem. Trūdvielu bilance nekad nedrīkst būt negatīva,
        un tajā ir jāievēro tradicionāla pieeja, piemēram, AMG modelis. Lauksaimnieks var pierādīt, ka pārbaudes veikšanu viņš
        ir vai nu uzticējis speciālistam kā ārpakalpojumu, vai to pareizi veicis pats.
    • Saimniecība mērķtiecīgi ierobežo periodus, kad mēslošanas līdzekļi (organiskie un minerālie) tiek iestrādāti zemē, līdz
      periodiem, kad aktīvi augošai kultūrai ir nepieciešams slāpeklis, un ņem vērā klimatiskos un augsnes apstākļus. Tāpēc
      mēslošanas līdzekļu izmantošana ir tehniski optimizēta un ieplānota tā, lai tā pēc iespējas notiktu vienlaikus ar
      optimālās ražas ieguves periodu. Tas nozīmē, ka mēslošanas līdzekli nevar lietot agrāk kā vienu mēnesi pirms audzēšanas
      sezonas sākuma. Izvairās no intensīvu lietus nokrišņu periodiem (izņemot neparedzētus ārkārtējus laikapstākļus).
    • Kūtsmēslu un citu organisko materiālu izkliedēšana nav pieļaujama, kad augsne ir applūdusi, piesātināta ar ūdeni,
      sasalusi vai klāta ar sniegu, vai uz stāvām nogāzēm. Šķidriem kūtsmēsliem slīpuma robeža izkliedēšanai ir 6%, pārējiem
      kūtsmēsliem – 12%.
    • Mājlopu šķidrmēsli un digestāti jāiestrādā augsnē, izmantojot iestrādes paņēmienus, kas samazina amonjaka emisijas, piemēram, sadalītājšļūteni, virsaugsnes lemešus vai injicēšanu.
    • Ja kūtsmēslu uzklāšanai izmanto sadalītājšļūteni vai virsaugsnes lemešus, šķidrmēslus iestrādā augsnē pēc iespējas
      drīzāk un ne vēlāk kā vienas stundas laikā.
    • Mēslošanas līdzekļu izmantošana nav atļauta līdz 10 m attālumā no virszemes ūdensobjektiem (ūdensobjekti, kā tie
      definēti Ūdens pamatdirektīvā).
    • Kūtsmēslu daudzums, ko piemēro saimniecībai katru gadu, ieskaitot pašu dzīvnieku kūtsmēslus, nepārsniedz 170 kg N ha-1
      uz hektāru vai atšķirīgus daudzumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Direktīvas 91/676/EEK II pielikumā.
    • Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanā tiek ievērota paraugprakse, lai izvairītos no nelabvēlīgas slodzes
      palielināšanās un novērstu būtisku kaitējumu vai lai pastāvīgi to samazinātu līdz videi un cilvēku veselībai
      „pieņemamam/nekaitīgam” līmenim:
    • tiek izmantoti tikai tie augu aizsardzības līdzekļi, kas ir atļauti saskaņā ar ES Pesticīdu datubāzi.
    • Tiek ievērota pilnīga atbilstība valsts līmeņa AAL noteikumiem. Saimniecībā tiek veikta uzskaite par kopējo izlietoto
      AAL daudzumu gadā pa AAL kategorijām, par konkrētiem līdzekļiem un kultūraugu veidiem (pēc zemes platības).
    • Netiek palielināts izmantoto AAL daudzums (kopā vai katram kultūraugu veidam uz platības vienību), salīdzinot ar gada
      vidējo bāzes līmeni, kas noteikts slīdošā piecu gadu bāzes periodā (ja vien tas nav saistīts ar ārkārtējiem kaitēkļu
      uzliesmojuma apstākļiem – tādā gadījumā šādi anomālijas gadi nedrīkst būt secīgi vai būt vairāk nekā divas reizes
      10 gadu laikā). Ja piecu gadu dati nav pieejami, vidējais bāzes līmenis jānosaka, izmantojot vidējo rādītāju tik tuvu
      piecu gadu periodam, cik to atļauj saimniecības dati.
    • Lai izdarītu pārdomātas izvēles attiecībā uz AAL, kas palīdz samazināt ekoloģisko kaitējumu, tiek izmantots atzīts
      saimniecības pesticīdu riska novērtēšanas rīks.
  • Veselīga ekosistēma

    • Darbības nodrošina augsnes aizsardzību, īpaši ziemā, lai novērstu eroziju un noplūdi ūdenstecēs/ūdensobjektos un
      saglabātu organiskās vielas augsnē.
    • Darbības neizraisa lauksaimniecības zemju ar augstu dabas vērtību, mitrāju, mežu vai citu teritoriju ar augstu
      bioloģiskās daudzveidības vērtību pārveidi, sadrumstalotību vai neilgtspējīgu intensifikāciju. Tas attiecas arī uz īpaši
      bioloģiski daudzveidīgiem zālājiem, kas klāj vairāk nekā vienu hektāru, proti,

      • dabiskiem zālājiem jeb zālājiem, kas būtu zālāji arī bez cilvēka iejaukšanās un kas saglabā dabisko sugu sastāvu un
        ekoloģiskās īpašības un procesus, vai
      • nedabiskiem zālājiem jeb zālājiem, kas vairs nebūtu zālāji bez cilvēka iejaukšanās, kas ir bagāti ar sugām un nav
        degradēti un ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par īpaši bioloģiski daudzveidīgiem.
    • Darbības nedrīkst izraisīt to sugu un dzīvotņu daudzveidības vai pārpilnības samazināšanos, kas ir aizsargājamas vai ir
      svarīgas;

      • darbības nedrīkst būt pretrunā esošajiem apsaimniekošanas plāniem vai saglabāšanas mērķiem.
    • Ja darbības ir saistītas ar jaunu svešzemju vai invazīvu svešzemju sugu audzēšanu, par to audzēšanu būtu jāveic
      sākotnējais riska novērtējums un būtu jāveic to pastāvīga uzraudzība, lai nodrošinātu, ka ir ieviestas pietiekamas
      garantijas nolūkā novērst nokļūšanu vidē.

Minimālās sociālās garantijas

Lielākā daļa lauksaimnieku tiek uzskatīti par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Ceļvedī par cilvēktiesībām maziem un vidējiem uzņēmumiem ir sniegti turpmāk aprakstītie norādījumi, ko ieteicams
izmantot kā atsauci, lai nodrošinātu atbilstību minimālajām sociālajām garantijām.

  • MVU apņemas ievērot cilvēktiesības. Atkarībā no uzņēmuma lieluma šo apņemšanos var iekļaut uzņēmuma mājaslapā vai
    statūtos. Ja nav ne mājaslapas, ne statūtu, to var izdarīt citos veidos, piemēram, ar pašdeklarāciju. Attiecībā uz MVU,
    tāpat kā jebkuru citu uzņēmumu, ir svarīgi, lai cilvēktiesību ievērošana būtu attieksme, kas atspoguļojas tā
    uzņēmējdarbības veidā.
  • MVU identificē riskus savā uzņēmējdarbībā, piemēram, diskrimināciju darbā pieņemšanas procesos vai riskus savā piegādes
    ķēdē. To var izdarīt, mainot esošos procesus, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību, vai izmantojot pārvaldības
    sistēmas sertifikācijas, kurās tiek ņemta vērā arī piegādes ķēde.
  • MVU rīkojas, lai novērstu cilvēktiesību riskus, ieceļot personu, kura ir atbildīga par cilvēktiesību risku pārvaldību.
    Piegādes ķēdes riskus var novērst, ņemot vērā to, cik lielā mērā uzņēmums izmanto noteiktus piegādātājus.
  • Pārkāpuma gadījumā atkarībā no tā smaguma ir vairākas iespējas, kā reaģēt, sākot ar atvainošanos un beidzot ar
    finansiālu kompensāciju.
  • MVU būtu jāpaziņo par pasākumiem, kas veikti saistībā ar pienācīgu pārbaudi cilvēktiesību jomā.
  • MVU būtu jāapsver iespēja atvieglot darbinieku, klientu vai sabiedrības sūdzību iesniegšanu, norādot uz anonīmu sūdzību
    iesniegšanas mehānismu, jo tas ir līdzeklis, kas ļauj izprast problēmas jau agrīnā posmā.