Ilgtspējīgas lauksaimniecības noteikumi 

Eiropas Savienības taksonomija

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs), par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanā ir noteikti seši vides mērķi:

  • klimata pārmaiņu mazināšana;
  • pielāgošanās klimata pārmaiņām;
  • ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
  • pāreja uz aprites ekonomiku;
  • piesārņojuma novēršana un kontrole;
  • bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Lai Swedbank lauksaimnieku vai lauksaimniecības uzņēmumu (turpmāk kopā saukti “Lauksaimnieks”) uzskatītu par Ilgtspējīgu lauksaimnieku, Lauksaimniekam (a) jāveic būtiskas darbības klimata pārmaiņu mazināšanai, (b) neradot būtisku kaitējumu pārējiem pieciem vides mērķiem un (c) jāievēro minimuma sociālos aizsargpasākumus. Lauksaimnieka atbilstību Ilgtspējīga lauksaimnieka prasībām apliecina Swedbank sertifikācijas partnera izsniegts Ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikāts. Lauksaimniekam ir jāizpilda Swedbank sertifikācijas partnera prasības, kas nepieciešamas izvērtējuma veikšanai, vai konkrētais Lauksaimnieks atbilst Ilgtspējīga lauksaimnieka kritērijiem, un Lauksaimniekam ir pienākums iesniegt sertifikācijas partnerim patiesu un detalizētu informāciju atbilstoši tā prasībām.

Jāatzīmē, ka lauksaimniecība pagaidām vēl nav iekļauta ES Taksonomijas regulā, taču tā ir iekļauta dažādos pārskatos un priekšlikumos. Līdz ar to prasības attiecībā uz Ilgtspējīgiem lauksaimniekiem ir izstrādātas uz turpmāk minēto avotu pamata.

Swedbank ir tiesības vienpusēji grozīt šos Ilgtspējīgas lauksaimniecības noteikumus (tostarp veikt grozījumus vai papildinājumus Ilgtspējīga lauksaimnieka statusa atbilstības kritērijos), ja lauksaimniecības nozare tiek iekļauta Eiropas Savienības Taksonomijas regulā (ES 2020/852) vai tiek izstrādāti jauni priekšlikumi attiecībā uz ilgtspējīgas lauksaimniecības regulējumu, kas skar ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, vai tiek veiktas citas uz ilgtspējīgu lauksaimniecību attiecināma tiesiskā regulējuma izmaiņas. Grozījumi Ilgtspējīgas lauksaimniecības noteikumos stājas spēkā nekavējoties pēc to atjauninātās redakcijas publicēšanas Swedbank tīmekļa vietnē. Lai Lauksaimnieks saglabātu Ilgtspējīga lauksaimnieka statusu, Lauksaimniekam ir jāatbilst grozītajiem Ilgtspējīgas lauksaimniecības noteikumiem un nosacījumiem, apliecinot to ar Ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikātu. Swedbank Ilgtspējīgus lauksaimniekus informē par veiktajiem noteikumu grozījumiem Swedbank tīmekļa vietnē, nosūtot bankas ziņojumu Internetbankā, nosūtot īsziņu (SMS) vai e-pastā.

Būtisks pienesums klimata pārmaiņu mazināšanā

Ja Lauksaimnieks savā saimniecībā īsteno turpmāk minētos principus, ir uzskatāms, ka Lauksaimnieks nodrošina būtisku pienesumu klimata pārmaiņu mazināšanā saskaņā ar 2020. gada marta Taksonomijas tehnisko pārskatu

Būtiskākās pārvaldības metodes ir aprakstītas zemāk. Lauksaimniekam ir jāpielieto visas būtiskās metodes, izņemot gadījumos, kad konkrēta metode nav izmantojama attiecīgajā saimniecībā tās bioloģisko un fizisko apstākļu dēļ. Šādos gadījumos Lauksaimniekam ir jāsaņem sertifikācijas partnera rakstisks apstiprinājums, ka konkrēto metodi nav iespējams izmantot.

Ja Lauksaimnieks līdz šim vēl nav izmantojis būtiskās pārvaldības metodes, Lauksaimniekam sadarbībā ar sertifikācijas partneri ir jāizstrādā plāns šo metožu ieviešanai nākamo divu lauksaimniecības sezonu laikā. Sertifikācijas partneris seko līdzi izstrādātā plāna īstenošanas progresam.

1. Saimniecības SEG novērtējums

Ja no energoresursiem (tostarp degvielas) izrietošo emisiju īpatsvars saimniecībā pārsniedz 20% no kopējām emisijām, kas nav saistītas ar daudzgadīgo kultūraugu audzēšanu, šīs emisijas piecu gadu perspektīvā jāsamazina par 10% un 10 gadu perspektīvā jāsamazina par 20% salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces rādītāju. 

* SEG — siltumnīcefekta gāzes (piem., CO2, N2O, CH4).

2.Augu seka un augsnes pārklājums

  • Jābūt vismaz 5 gadu augu sekai, kur vismaz vienu gadu tiek audzēti pākšaugi (sējas zirņi, lauka pupas u.tml.) Vairāku sugu starpkultūru maisījums tiek uzskatīts par viena veida kultūraugu.
  • Jāsasniedz vismaz 75% dzīvo augu seguma indeksu. Tas nozīmē, ka uz laukiem kultūraugi jāaudzē vidēji deviņus mēnešus gadā. Lai panāktu šādu kultūraugu segumu, var sēt ziemājus un starpkultūras.
  • Lai novērstu barības vielu zudumu, augu atlikumi jāatstāj uz lauka vai jāiestrādā organiskais mēslojums (kūtsmēsli).

3. Augsnes apsaimniekošana

  • Jānovērš augsnes sablīvēšanās, izvairoties no augsnes apstrādes pārmitros apstākļos. Tas nozīmē, ka darbi ir jāveic savlaicīgi pirms vai pēc liela mitruma periodiem (stāvošs ūdens uz lauka).
    • Jāizvairās no ūdens uzkrāšanās un sablīvēšanās uz nosusinātām augsnēm.
  • Kūdrājus near, lai izvairītos no augsnes organiskā oglekļa zuduma. Šādus mitrājus saglabā vai pārvērš par zālājiem.
    • Ar oglekli bagātā augsnē, piemēram, kūdrājos, nav ieteicams veikt dziļu aršanu.
    • Ar oglekli bagātā augsnē, piemēram, kūdrājos, nevajadzētu audzēt rindās sējamos kultūraugus vai bumbuļaugus.
    • Kūdrainā un ar oglekli bagātā aramzemē jāuztur zemāks gruntsūdeņu līmenis. Tas nozīmē, ka kūdrājos un ar oglekli bagātā aramzemē grunstūdeņu līmenis ir jāuztur.
  • Tiek uzturēti pastāvīgie zālāji. Zeme, kas ir bijusi zālājs piecus vai vairāk gadus, paliek par zālāju.

4. Barības elementu nodrošināšana un augu aizsardzība

  • Minerālā slāpekļa iestrādei izmanto precīzo mēslošanu. Jāņem vērā augsnes analīzes, ražas kartes un cita informācija par konkrēto lauku.
  • Kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti ar injekciju (virca) vai vienas stundas laikā (kūtsmēsli).
    • Jāizmanto zemu emisiju slāpekļa iestrādes tehnoloģija (piemēram, vircas injekcija, kūtsmēslu iestrādāšana augsnē vienas stundas laikā pēc izkliedēšanas), un 
    • jāizmanto mēslojuma izkliedētāji ar zemu variācijas koeficientu (piemēram, iestrādājot slāpekli augsnē ar injekcijas metodi).
  • Nedrīkst palielināt izmantoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu (uz vienu kultūraugu vai uz kopējo hektāru skaitu) salīdzinājumā ar gada vidējo pamatrādītāju, ko nosaka vērtējot izmaiņas piecu gadu griezumā.

5.Citas prasības Ilgtspējīgiem lauksaimniekiem

  • Līdz minimumam tiek samazināti zudumi pēc ražas novākšanas.
  • Aramie rugāji netiek dedzināti, izņemot, ja kontrolējošās iestādes ir noteikušas izņēmumu augu veselības iemeslu dēļ.
  • Zemas produktivitātes zeme (piemēram, gar lauku malām) tiek pārvērsta par kokaugiem klātu platību, lai veicinātu oglekļa piesaisti un novērstu augsnes eroziju.
  • Nelobītu rīsu apsaimniekošanā jāievēro:
    • sekla ūdeņošana;
    • nosusināšana sezonas vidū;
    • salmu izmantošana ārpus sezonas.

Prasības attiecībā uz principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”

Ja Lauksaimnieks saimniecībā īsteno turpmāk minētos principus, tad uzskatāms, ka Lauksaimnieks nenodara būtisku kaitējumu pārējiem pieciem ES taksonomijā noteiktajiem mērķiem saskaņā ar 2020. gada martā publicēto Taksonomijas tehnisko pārskatu un Tehniskās darba grupas 2022. gada martā publicētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

1. Pielāgošanās klimata pārmaiņām

  • Tiek ievērota laba prakse attiecībā uz kultūraugu rotāciju un augsnes pārklājumu (detalizētu informāciju sk. augstāk).
  • Tiek ievērota laba prakse attiecībā uz augsnes apsaimniekošanu (detalizētu informāciju sk. augstāk).

2. Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

  • Ja darbība ir saistīta ar ūdens ieguvi, tās veikšanai no atbildīgās iestādes ir saņemta atļauja ūdens ieguvei (ja tāda ir nepieciešama). Ja atļaujā ir iekļauti nosacījumi būtiskas ietekmes uz ūdensobjektiem novēršanai, tie tiek ievēroti.
  • Izmantojot apūdeņošanas sistēmu: (1) ienākošā ūdens avots ir no tā paša upes baseina; (2) prioritāri tiek izmantoti tādi avoti kā lietusūdens savākšanas sistēmas un/vai ūdens atgūšana no pilsētas vai rūpnieciskas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas atbilst ES regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām lauksaimnieciskajā apūdeņošanā; (3) ienākošā ūdens daudzums tiek mērīts un reģistrēts; (4) apūdeņošanas sistēma saimniecības līmenī darbojas ar augstu efektivitāti — sistēmas efektivitāte, apūdeņojot pa vagām, ir vismaz 60%, apūdeņojot ar izkliedētāju — vismaz 75% un izmantojot pilienveida apūdeņošanu — vismaz 90%.
  • Ja vismaz 20% saimniecības teritorijas (vai ekvivalenta teritorija) atrodas ūdens patēriņa indeksa (WEI+) upes baseinā, vienīgais pieļaujamais ūdens ieguves veids ir ūdens savākšana. Turklāt, jebkura lietusūdens savākšanas sistēma ir jāapstiprina atbildīgajai iestādei, definējot nosacījumus būtiskas ietekmes uz ūdensobjektiem novēršanai.
  • Netiek veikta ūdensobjektu izmainīšana, piemēram, upju taisnošana, grāvju nostiprināšana, piekrastes augu iznīcināšana u.tml., izņemot nebūtisku ūdens savākšanas sistēmu uzstādīšanu, ko ierīkot ir atļāvušas atbildīgās iestādes.

3. Pāreja uz aprites ekonomiku

  • Kultūraugu audzēšanā radušos atkritumus, kas nav dabīgi materiāli, tostarp segtai audzēšanai izmantotās plēves, neizmantotos agroķīmiskos līdzekļus un mēslojumu, iepakojumu un ietinamos tīklus, savāc sertificēts atkritumu apsaimniekošanas operators, un tie tiek pārstrādāti vai, ja tie ir bīstami atkritumi vai citu iemeslu dēļ nav pārstrādājami, tiek atbilstoši likvidēti.
  • Dabīgi (organiski) materiāli netiek sadedzināti, neatgūstot enerģiju, un tie arī netiek atstāti sapūšanai (ja vien tas netiek darīts nolūkā uzlabot augsnes organiskā oglekļa līmeni).

4. Piesārņojuma novēršana un kontrole

  • Saimniecība uztur ikgadējo lauku vēsturi un mēslošanas plānu, kas ir izstrādāts saskaņā ar valsts vai reģionālo iestāžu apstiprinātām vadlīnijām vai ES vai citu oficiālo struktūru izstrādātiem standartiem.
    • Plānā tiek ņemti vērā uz lauka audzētie kultūraugi un vēsturiskās ražas, augu pēcpļaujas atliekas, uzturvielu nodrošināšanas kapacitāte, plānotās kultūraugu ražas atbilstoši paredzamai šķirnes kapacitātei un augu/sēklu kapacitātei, balstoties uz iepriekšējo kultūraugu rotācijas ciklu vai citu atbilstošu laika periodu daudzgadīgām kultūrām, kas nav īsāks par trim gadiem.
    • Mēslojuma izmantošana un mēslojuma ķīmiskais sastāvs (vismaz slāpekļa (N) un fosfora (P) daudzums) tiek detalizēti dokumentēti.
    • Augsnes testēšanas ietvaros regulāri (reizi 3-5 gados) tiek pārbaudīts pH līmenis un rezultāti tiek dokumentēti. pH rādītāja vērtībai ir jābūt optimālajā diapazonā (6,5 līdz 7) vai zem tā, ja mitrājos tiek audzētas paludikultūras.
    • Augsne tiek sistemātiski un periodiski testēta, pārbaudot uzturvielu daudzumu tajā (slāpeklis (N) tiek testēts reizi 3-5 gados, fosfors (P) tiek testēts reizi piecos gados), kā arī tās struktūru un fiziskās īpašības (visos trīs gados). Rezultāti tiek dokumentēti. Testēšana tiek veikta, izmantojot uzticamu metodi. Uzticamas metodes atbilst jaunākajai metodoloģijai un labās prakses piemēriem, t.i., Eiropas Augsnes datu centra augsnes testēšanas protokolam (ESDAC)416 (pH karte Eiropas JRC. Augsnes pH Eiropā 2010. gadā), vai FAO418 publicētās augsnes testēšanas metodes (t.i., humusa kvalitāte un ikgadējā humusa bilance, kas tiek aprēķināta kā vidējais svērtais rādītājs visām platībām) tiek izmantotas, veicot humusa pārbaudi reizi sešos gados. Humusa bilance nedrīkst būt negatīva un tai ir jāatbilst atzītai pieejai, piemēram, AMG modelim. Lauksaimnieks apliecina, ka pārbaudes veikšanai ir piesaistīts eksperta ārpakalpojums vai pārbaudi pareizi ir veicis pats Lauksaimnieks. 
  • Saimniecība ierobežo periodus, kad mēslojums (organiskais un minerālmēslojums) tiek izkliedēts uz laukiem, lai saskaņotu šos periodus ar laiku, kad aktīvi augošiem kultūraugiem ir nepieciešams slāpeklis, un ņemot vērā klimatiskos apstākļus un augsnes stāvokli. Līdz ar to mēslojuma izmantošana tiek optimizēta, un mēslošanas laiks tiek maksimāli pieskaņots periodam, kad kultūraugi pret to ir visuzņēmīgākie. Tādējādi mēslojumu nedrīkst izmantot ātrāk kā vienu mēnesi pirms augšanas sezonas sākuma. Mēslošana netiek veikta lielu nokrišņu periodos (izņēmums ir negaidīti ekstrēmi laikapstākļi). 
  • Kūtsmēslus un citu organisko materiālu nav atļauts izkliedēt, ja augsne ir applūdusi, piesātināta ar ūdeni, sasalusi ar sniega segu vai uz stāvām nogāzēm. Šķidros kūtsmēslus drīkst izkliedēt uz nogāzēm, kuru slīpums nepārsniedz 6%, pārējam mēslojumam šis ierobežojums ir 12%. 
  • Putnu vircu un digestātu iestrādā augsnē, izmantojot metodes, kas samazina amonjaka emisijas, piemēram, ar sadalītājšļūteni, izkliedētāju ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem vai injekcijas metodi.
  • Ja kūtsmēslu izkliedēšanai tiek izmantota sadalītājšļūtene vai izkliedētājs ar sadalītājšļūteni un uzgaļiem, virca tiek iestrādāta augsnē, cik ātri vien iespējams un ne ilgāk kā vienas stundas laikā.
  • Mēslojumu nav atļauts izmantot 10 metru rādiusā ap virszemes ūdensobjektiem (kur ūdensobjekts ir ūdensobjekts atbilstoši Ūdens pamatdirektīvā dotajai definīcijai). 
  • Saimniecībā gada laikā izmantotais mājlopu kūtsmēslu daudzums (ieskaitot arī pašu dzīvnieku izplatīto apjomu) nepārsniedz 170 kg N ha-1 uz hektāru vai citu apjomu atbilstoši Padomes direktīvas 91/676/EEK II pielikumā ietvertajiem nosacījumiem.
  • Augu aizsardzības līdzekļi (AAL) tiek izmantoti saskaņā ar labo praksi, lai novērstu negatīvas ietekmes palielināšanos un novērstu būtisku kaitējumu vai to konstanti mazinātu līdz videi un cilvēku veselībai “pieņemam/nekaitīgam” līmenim.
  • Tiek izmantoti tikai ES pesticīdu datubāzē atļautie augu aizsardzības līdzekļi.
  • Pilnībā tiek ievēroti visi valsts līmeņa noteikumi attiecībā uz AAL.
  • Saimniecībā tiek vesta uzskaite, kurā tiek reģistrēts gadā izmantotais AAL daudzums kopumā, pa AAL kategorijām, pa konkrētiem līdzekļiem un pa kultūraugu veidiem (pa sējumu platībām).
  • Izmantotais AAL daudzums netiek palielināts (ne kopumā, nedz pa kultūraugu veidiem uz platību) salīdzinājumā ar gada vidējo pamatrādītāju, kas tiek aprēķināts piecu gadu atsauces periodā (izņemot gadījumus, kad kaitēkļu izplatības intensitāte ir radījusi ārkārtas apstākļus — tādā gadījumā tas nedrīkst atkārtoties vairākus gadus pēc kārtas vai biežāk kā divas reizes 10 gados). Ja dati par pieciem gadiem nav pieejami, vidējais pamatrādītājs tiek aprēķināts, maksimāli pietuvinot saimniecībā pieejamos datus piecu gadu vidējiem rādītājiem.
  • Pieņemot lēmumus par AAL izmantošanu, saimniecībā tiek izmantots atzīts pesticīdu radīto risku novērtēšanas rīks, lai pēc iespējas vairāk samazinātu ekoloģisko kaitējumu.

5. Veselīga ekosistēma

  • Veiktā darbība nodrošina augsnes aizsardzību, it sevišķi ziemā, novēršot eroziju un noteci ūdenstecēs/ūdensobjektos un saglabājot augsnes organiskās vielas.
  • Veiktās darbības rezultātā netiek pārveidota, fragmentēta vai neilgtspējīgi intensīvi izmantota lauksaimniecības zeme ar augstu dabas vērtību, mitrāji, meži vai citas teritorijas ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, tostarp zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas ir lielāki par vienu hektāru, tas ir:
    • dabiski zālāji, kas bez cilvēka iejaukšanās saglabātos kā zālāji un kas uztur dabisko sugu sastāvu, ekoloģiskās īpašības un procesus, vai
    • zālāji, kas nav dabiski zālāji un bez cilvēka iejaukšanās neturpinātu būt zālāji, bet kuros mīt liela sugu daudzveidība un kuri nav degradēti, un kurus attiecīgā atbildīgā iestāde ir atzinusi par zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību.
  • Darbības rezultātā nevajadzētu samazināties aizsargājamo vai nozīmīgo sugu vai dzīvotņu daudzveidībai vai skaitliskumam.
    • Darbībai nevajadzētu būt pretrunā spēkā esošajiem pārvaldības plāniem un vides aizsardzības mērķiem.
  • Ja darbība ir saistīta ar jaunu svešzemju sugu vai invazīvu svešzemju sugu audzēšanu, attiecībā uz to kultivēšanu ir veicams sākotnējs risku novērtējums un konstants monitorings, nodrošinot, ka tiek īstenoti pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu šo sugu izplatīšanos apkārtējā vidē. 

Minimuma sociālie aizsargpasākumi

Ceļvedī cilvēktiesībās maziem un vidējiem uzņēmumiem ir sniegti ieteikumi, kā ievērot minimuma sociālos aizsargpasākumus. Šie ieteikumi, galvenokārt, ir paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču šie aizsargpasākumi ir jāīsteno visiem Lauksaimniekiem:

  • Lauksaimnieks apņemas ievērot cilvēktiesības. Atkarībā no uzņēmuma lieluma šī apņemšanās tiek norādīta uzņēmuma tīmekļa vietnē vai statūtos. Ja tādu nav, tad apņemšanos var norādīt citos veidos, piemēram, pašdeklarācijā. Ir būtiski, lai Lauksaimnieks cieņu pret cilvēktiesībām atspoguļotu savā darbībā.  
  • Lauksaimnieks identificē riskus savā darbībā, piemēram, iespējamu diskrimināciju personāla atlasē vai piegādes ķēdē esošos riskus. To var paveikt, veicot grozījumus esošās procedūrās, piemēram, attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības pasākumiem, vai sertificējot savu pārvaldības sistēmu, kur sertifikāta izsniegšanas ietvaros arī tiek vērtēta piegādes ķēde.  
  • Lauksaimnieks novērš ar cilvēktiesībām saistītos riskus, norīkojot par cilvēkresursu riskiem atbildīgo darbinieku. Piegādes ķēdē esošos riskus var novērst, izvērtējot uzņēmuma ietekmi uz noteiktiem piegādātājiem. 
  • Pārkāpuma gadījumā atkarībā no tā smaguma pastāv vairākas rīcības iespējas, sākot no atvainošanās līdz finansiālai kompensācijai.  
    • Lauksaimnieks informē par spertajiem soļiem cilvēkresursu atbilstības pārbaudes sistēmā.
  • Lauksaimnieks apsver iespēju nodrošināt darbiniekiem, klientiem un sabiedrībai anonīmu sūdzību iesniegšanas mehānismu, jo šāds rīks ļauj identificēt problēmas jau agrīnā stadijā.

Iepriekš minētie minimuma sociālie aizsargpasākumi ir īstenojami atbilstoši Lauksaimnieka uzņēmuma lielumam (proporcionalitātes kritērijs).