Budžeta ABC: vai Tu zini savas saimniecības 2020.gada peļņu?

Ar raitiem soļiem tuvojas 2020.gada ražas sezona. Vai Tu jau zini, kādas būs lielākās sezonas izmaksas? Kuras no šīm izmaksām vēl vari paspēt samazināt? Un kuri ir visienesīgākie kultūraugi Taviem laukiem un kuri nes vienīgi zaudējumus? Lasi tālāk, lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem.

Līdz šim vairāki eAgronom lietotāji ir norādījuši uz peļņas pieaugumu pat pirms subsīdiju saņemšanas, tādēļ sākām interesēties par to, kur slēpjas šo lauksaimnieku veiksmes atslēga. Viens no atklājumiem – šie zemnieki veido gan pilnu agronomisko rezultātu pārskatu, gan seko līdzi saimniecības budžetam. Kaut arī nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz iepriekšējo sezonu pieredzi, pozitīva iznākuma veicināšanai svarīgs ir bijis arī budžeta plāns.

Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir izmantot jau sistēmā ievadīto saimniecības informāciju un datus, lai, apstrādājot šos datus, saimnieki spēj gūt maksimālu labumu. Šoreiz pienākusi kārta jaunai, standartizētai budžetēšanas sadaļai. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka vairums uz budžetu attiecināmo datu ir jau ievadīti, plānojot 2020. gada sezonu. Pēc tam, kad tiek izplānoti kultūraugi, mēslošanas un lauku apstrādes uzdevumi 2020.gada sezonai, eAgronom lietotāji automātiski iegūst Neto Peļņas, audzēšanas izmaksas (€/t), augu ienesīguma pārskatu, kā arī citus noderīgus finanšu datus.

 

eAgronom budžeta pārskata piemērs (Jūnijs, 2019)

 

Reģistrējies un uzsāc budžeta plānošanu

 

Kas ir Budžets un kādiem rādītājiem saimniecību īpašniekiem nepieciešams pievērst uzmanību, lai gūtu peļņu?

Kas ir Budžets?

Budžets ir uzņēmuma finanšu plāns noteiktam laika periodam. Laukaugu audzēšanā budžets tiek veidots ražas gadam – no pirmo laukaugu sēšanas līdz to novākšanai. Kā ierasts, pirms jaunu risinājumu ieviešanas, eAgronom komanda sazinājās ar desmitiem zemnieku, lai izprastu, kā budžets tiek plānots realitātē. Mēs apvienojām zemnieku ieteikumus ar rekomendācijām no lauksaimniecības ekspertiem, lai izveidotu pēc iespējas precīzāku budžetēšanas sadaļu, ko visiem zemniekiem būtu vienkārši izprast un ērti lietot.

Runājot ar lauksaimniekiem, mēs sapratām, ka katram ir citādāka pieeja finanšu plānošanai, tāpēc nolēmām veidot standartizētu un vienkārši lietojamu, bet daudzspējīgu finanšu plānošanas rīku, kas būtu noderīgs gan lielākiem, gan mazākiem lauksaimniekiem. Kā vienkāršāko risinājumu, kas ietvertu gan ražas sezonu, gan aptvertu noteiktu laika periodu, mēs nolēmām, ka tiešās izmaksas (sēkla, mēslojums un ķīmija) būs dinamiski sezonālas, bet netiešās izmaksas balstīsies uz kalendāro gadu. Tādējādi finanšu plāns ir sasaistīts ar reālajiem datiem, kas ievadīti eAgronom sistēmā un norāda uz saimniecības darbību ienesīgumu, bet tajā pašā laikā kalpo kā pamats naudas plūsmas pārskatam.

eAgronom budžetēšanas sadaļā galvenie ieņēmumi (pārdotā raža un saņemtās subsīdijas), kā arī dažādas izmaksas (ar laukiem saistītās izmaksas, tehnikas amortizācija, procentu maksājumi) tiek automātiski aprēķināti. Vienīgie papildus dati, kurus nepieciešams ievadīt atsevišķi, ir netiešās ekspluatācijas izmaksu prognozes (piemēram, darbinieku izmaksas), kuras bieži vien var tikt balstītas uz iepriekšējo gadu atskaitēm. Neviena no budžetēšanas ieņēmumu vai izdevumu pozīcijām neietver pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kopumā, ieņēmumi un tiešās izmaksas tiek aprēķinātas ražas sezonā, bet netiešās izmaksas izlīdzinātas viscaur kalendārajam gadam.

Vienkārša Budžeta plāna piemērs:

  • Ieņēmumi no pārdotā un subsīdijām: 800 €/ha
  • Sēklas, mēslojuma un AAL izmaksas: 250 €/ha
  • Degvielas, algu, administrācijas un citas ekspluatācijas izmaksas: 250 €/ha
  • Tehnikas un īpašuma amortizācija: 100 €/ha
  • Aizdevumu procentu maksājumi: 10 €/ha
  • Neto peļņa: 800 – 250 – 250 – 250 – 10 = 190 €/ha

Kad vislabāk veidot Budžeta plānu?

Lai arī mūsu pieredze rāda, ka eAgronom lietotāji veido budžetu laika periodā no oktobra līdz janvārim, provizoriskajam budžetam vajadzētu būt izveidotam pirms pirmo sezonas kultūraugu sēšanas – maijā vai jūnijā. Pēc tam budžets var tikt pielāgots rudens beigās un apstiprināts tad, kad kultūraugu plāns ir gatavs, kā arī kad ir pieejama vairāk informācija par resursu izmaksām un ražas pārdošanas cenām. Rudenī top zināmi arī iepriekšējās sezonas rezultāti, kas var palīdzēt pielāgot nākamās sezonas budžeta plānu, kā arī aprēķināt nepieciešamo finansiālo līdzekļu daudzumu nākošajai sezonai.

Kāpēc vispār ir nepieciešams plānot savu Budžetu?

Tas, ka uzņēmumi, kam ir detalizēts budžets, vadības konti un naudas plūsmas atskaites, ir rentablāki, ir vispārzināms fakts. Bet šeit it lauksaimniecības ekspertu viedoklis:

  • Budžeta plāns rāda, vai Tavi plānotie kultūraugi nesīs peļņu, kā arī ļauj “spēlēties” ar dažādiem kultūraugu scenārijiem, lai noskaidrotu, kuri nestu vislielāko peļņu un būtu ilgtspējīgi.
  • Plānoto budžeta izdevumu un ienākumu kontu pārskats (kas patiesībā notiek uz lauka un uzņēmumā) sniedz spēcīgu finansiālo kontroli pār uzņēmumu.
  • Budžetēšana norāda uz nepieciešamo līdzekļu apjomu, kā arī veido un nosaka naudas plūsmu.
  • Plānojot budžetu, ir iespējams izveidot precīzākas uzņēmuma finansiālās darbības prognozes, uzlabojot un atjaunojot budžetā iekļauto informāciju sezonas laikā, mainoties izmaksām, plānotās ražas daudzumam un pārdošanas cenām.
  • Iespējama arī precīzāka nepieciešamo resursu plānošana, lai veiktu visas ražas sezonā plānotās darbības un pēc iespējas precīzāk veiktu līdzekļu un sēklas iepirkumus.
  • Veiksmīgi strukturēts budžets palīdz sarunās ar banku, piesakot kredītu.

Viss, kas Tev jāzina par budžetēšanu

Saimniecību īpašniekiem ir svarīgi strādāt ar peļņu – tas tomēr ir viens no uzņēmējdarbības galvenajiem mērķiem.  eAgronom ir radījis budžeta sadaļu, kas ļauj lietotājiem redzēt svarīgākos finanšu rādītājus, kas palīdz samazināt risku un nodrošināt peļņu pat sliktākā scenārija gadījumā.

Bruto peļņa

Pirmais rādītājs, kam pievērst uzmanību ir bruto peļņa.

Bruto peļņa tiek aprēķināta no kopējiem ieņēmumiem atņemot tiešās izmaksas. Bruto peļņa tiek aprēķināta katram kultūraugam un ir īpaši noderīga, salīdzinot dažādu kultūraugu atdevi un to ieguldījumu peļņas veidošanā.

Bruto peļņa = Ieņēmumi – Tiešās ražošanas izmaksas

Lai aprēķinātu bruto peļņu ir nepieciešams zināt kopējos ieņēmumus un tiešās ražošanas izmaksas. eAgronom lietotājiem bruto peļņas aprēķins tiek automātiski veikts, plānojot nākamo sezonu (piem., sēklas, mēslojuma, smidzināšanas izmaksas).

Ieņēmumi

Mūsdienās lauksaimniekiem ir divi galvenie ieņēmumu avoti – pārdotā raža un dažādas ES subsīdijas. ES maksājumi nav garantēti ilgtermiņā, tādēļ ir svarīgi plānot savas finanses tā, lai uzņēmums būtu rentabls arī bez šiem maksājumiem. Turklāt, vairāki eAgronom lietotāji ir spējuši strādāt ar peļņu bez ES maksājumu palīdzības vairāku gadu garumā un turpina palielināt uzņēmuma peļņu.

eAgronom sistēmā, pārdošanas ieņēmumi tiek aprēķināti katram kultūraugam atsevišķi, balsoties uz lauku platību, prognozēto ražu un gaidāmo pārdošanas cenu. Lai arī konkrētā kultūrauga raža ir piesaistīta konkrētā ražas gada kultūraugu kombinācijai, plānotajai ražai vajadzētu būt vidējai pēdējo piecu gadu ražai. Veicot izpēti, mēs bieži sastapām pārāk optimistiskus lauksaimniekus. Lauksaimniecībā ir svarīgi prast izvērtēt savus riskus un profesionāls lauksaimnieks vienmēr plānos savu budžetu, balstoties uz reālistiskām prognozēm, tādējādi novēršot nepatīkamus pārsteigumus sezonas beigās.

Lai arī ražas cena ir atkarīga no globālā tirgus cenām, daudzi lauksaimnieki fiksē cenas ar konkrētiem iepircējiem. Jo lielākas plānotās ražas daļas cena tiek fiksēta, jo precīzāk ir iespējams veikt budžetēšanu. Svarīgi ir arī tas, ka bankas mēdz piedāvāt izdevīgākus kredīta nosacījumus lauksaimniekiem, kas ir reālistiski savās prognozēs un var pierādīt, ka paredzamās cenas ir fiksētas.

Piebilstams ir tas, ka ne visa kultūraugu raža tiek realizēta tirgū, bet var tikt arī izmantota kā sēkla nākamajās sezonās vai kā barība mājlopiem. Tomēr mēs iesakām prognozēt to tirgus cenu, jo galu galā saražotais daudzums ir svarīga kopējās ražas komponente neatkarīgi no tā, vai tā tiek pārdota, vai izmantota paša vajadzībām. Tas vēlāk ļauj precīzāk salīdzināt kultūraugu ražošanas izmaksas un bruto peļņu.

Lauksaimniecības ienākumi neiekļauj saņemtos kredītus vai cita veida ienākumus no finanšu instrumentiem.

Tiešās ražošanas izmaksas

Tiešās ražošanas izmaksas ietver sēklu, mēslojumu un agroķīmiju, kas tiks izmantota ražas sezonā. eAgronom budžetēšanas sadaļā tās parādās un tiek plānotas katram kultūraugam atsevišķi. Produktu daudzumi tiek automātiski apkopoti, ņemot vērā plānotos lauku apstrādes darbus un tajos izmantotos materiālus. Prognozētās iepirkuma cenas var tikt ņemtas no cenrāžiem, ko norādījuši vietējie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji. Ir vērts pieminēt, ka pastāv iespēja fiksēt arī produktu cenas – tas pasargās no cenu kāpumiem un produktu iztrūkumiem sezonas laikā, kā arī ierobežo uzņēmuma riskus.

EBITDA = Bruto peļņa – Netiešās ražošanas izmaksas

EBITDA (no angļu val: Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation, and Amortization) Peļņa pirms procentu un nodokļu maksājumiem un amortizācijas, ir saimniecības radīto līdzekļu rādītājs. EBITDA rādītāju izmanto, lai salīdzinātu uzņēmuma ražošanas sniegumu. Tas ir kopējais uzņēmuma naudas plūsmas rādītājs.

Lai aprēķinātu EBITDA, ir nepieciešams zināt bruto peļņu un netiešās ražošanas izmaksas.

Ekspluatācijas izmaksas

Ekspluatācijas – netiešās ražošanas izmaksas – attiecās uz konkrētā gada kultūraugu audzēšanas izmaksām. Tajās ietilpst darbaspēka, degvielas, tehnikas apkopes, īpašuma apkopes, administrācijas un īres izmaksas. Šīs izmaksas tiek uzskatītas par netiešām, jo praktiski nav iespējams un nepieciešams sadalīt šīs izmaksas starp konkrētiem laukiem vai kultūrām. Kā izņēmums varētu būt degvielas izmaksas, ko dažos gadījumos saimniecības var klasificēt kā tiešās izmaksas. Līdz ar to, netiešās izmaksas visbiežāk tiek izlīdzinātas pa visu saimniecību. Šīs izmaksas var tikt aprēķinātas un prognozētas, balstoties uz iepriekšējā gada izmaksām (piem., ja iepriekšējā gadā darbinieku izmaksas bija ap 100 tūkstošiem eiro, tad nākamajā gadā tās būs līdzīgas, ņemot vērā plānoto darbinieku skaitu), vai arī izmaksas var tik prognozētas “no nulles”. piemēram, ja šis ir saimniecības pirmais darbības gads.

 

Peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem = EBITDA – nolietojuma un amortizācijas atskaitījumi

Peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (no angļu val. EBIT – Earnings Before Interest and Taxes), norāda uz saimniecības galveno darbību – laukkopības – rezultātiem, jo vienas no lielākajām saimniecības izmaksām – amortizācija un nolietojums – tiek atskaitīti.

Lai aprēķinātu peļņu pirms procentu maksājumiem un nodokļiem, nepieciešams aprēķināt amortizācijas un nolietojuma izmaksas. Arī šīs izmaksas eAgronom lietotājiem tiek aprēķinātas automātiski, balstoties uz uzņēmuma tehnikas parka un īpašuma sarakstiem.

Amortizācija un nolietojums

Amortizācija un nolietojums nav skaidras naudas izdevumi, bet sastāda lielu daļu saimniecības izmaksu. Traktori, kombaini un darbarīki, pat tad, ja tie tiek rūpīgi lietoti un apkopti, sasniedz brīdi, kad to ekspluatācija vairs nav uzticama un var kaitēt saimniecības darbībai. Šajā brīdī tā visbiežāk tiek nomainīta. Bieži saimniecības izvēlas 7 gadu nolietojuma periodu. Kamēr tehnikas vērtība samazinās, tās tomēr ir izmaksas, kas nepatērē naudas līdzekļus, turklāt, bez-naudas izmaksas ļauj uzkrāt līdzekļus jaunas tehnikas iegādei.

Neto peļņa = EBIT– procentu maksājumi

Neto peļņa ir viens no galvenajiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas norāda uz reālo saimniecības rentabilitāti. Neto peļņa ir īstā uzņēmuma peļņa.

Lai aprēķinātu un prognozētu peļņu, nepieciešams noskaidrot kredītu procentu maksājumu apjomu nākošajai sezonai.

Aizņēmuma procentu maksājumi (kredīta interese)

Kredītu procentu maksājumi ir uzņēmuma finansiālās obligācijas. Tiek izšķirti trīs finanšu obligāciju tipi: ilgtermiņa aizņēmumi, īstermiņa aizņēmumi un kapitāla īre. Ilgtermiņa aizņēmumi visbiežāk ir kredīti zemes iegādei vai ēku būvniecībai. Īstermiņa aizņēmumi visbiežāk tiek veikti, lai novērstu negatīvas naudas bilances rašanos sezonas laikā (pirms ražas tiek realizētas). Kapitāla īre ir aizņēmuma maksājums, iegādājoties tehniku. Svarīgi pieminēt, ka pirkumi līzingā tiek uzskatīti par ekspluatācijas izmaksām un netiek atspoguļoti finanšu izmaksu sadaļā. Ievēro, ka aizņēmumi netiek uzskatīti par ienākumiem un to pamatsummas atmaksa netiek uzskatīta par izmaksu. Vienīgās finansiālās izmaksas budžetā ir procentu maksājumi, bet kredīta summas saņemšana un atmaksa ietekmē tikai naudas plūsmas atskaiti. Peļņas un zaudējumu atskaitē parādās tikai procentu maksājumi.

(Nodokļi)

Ienākuma nodokļa maksājums ir atkarīgs no vietējās valsts nodokļu likuma. Dažās ES valstīs UĪN netiek piemērots, līdz ar to nolēmām to neiekļaut eAgronom budžeta sadaļā, lai saglabātu tās vienkāršumu un ērtumu. Nodokļa aprēķins var tikt veikts, lejupielādējot budžetu Excel formātā.

Kultūrauga ražošanas izmaksas par tonnu

Kultūraugu ražošanas izmaksu rādītājs sniedz pārskatu pār izmaksām, lai saražotu tonnu kultūrauga (€/t). Pievienojot šīm rādītājam arī gaidāmo pārdošanas cenu, ir iespējams salīdzināt dažādu kultūraugu ienesīgumu. Piemēram, ja ražošanas izmaksas ir 150 €/t un pārdošanas cena ir 160 €/t, tad peļņa uz konkrēto kultūraugu būs 10 €/t. eAgronom šos aprēķinus veic automātiski.

Sāc plānot 2020. gada sezonu jau tagad!

Sākt!

Noderīga informācija banku kredītu saņemšanai

Lielai daļai zemnieku ir nepieciešami īstermiņa bankas aizdevumi, lai finansētu saimniecības darbības sezonas laikā, ilgtermiņa aizdevumi (>1 gadu) tehnikas, zemes un ēku iegādei un būvniecībai. Mēs vērsāmies pie bankām, lai vaicātu, kāda informācija tām ir nepieciešama, lai varētu sniegt aizdevumu lauksaimniekam.

Papildus pēdējo piecu gadu ienākumu atskaitēm un nākošo sezonu budžetam, bankām interesē vēl citi rādītāji, par kuriem zemniekiem reizēm nav ne jausmas. Piemēram:

  • Parādi un aizņēmumi – kopējais naudas daudzums, ko uzņēmums ir parādā bankai gada beigās.
  • Aizņēmuma/EBITDA attiecība – šis koeficients norāda uz potenciāli nepieicešamo laiku, lai atmaksātu aizdevumu.
  • Kopējais aizņēmums – kopējā aizņēmuma summa, kas ietver gan aizņēmuma summu, gan procentmaksājumus (izņemot īstermiņa aizņēmumiem).
  • EBITDA/Kopējā aizņēmuma attiecība – norāda uz uzņēmuma finansiālās situācijas toleranci pret aizņēmumu radītiem riskiem.

Ja budžeta plāns tiek aizpildīts laicīgi, tad ir iespējams paātrināt kredīta aizņēmuma saņemšanas procesu no mēnešiem uz nedēļām. Turklāt, zemnieki ar pārliecinošiem finanšu plāniem saņem zemākus procentu maksājumus un īpašus piedāvājumus.

Ne tikai graudaudzētājiem

Jaunā budžetēšanas sadaļa ietver arī iespēju eksportēt Excel datni ar visu ievadīto informāciju un rādītājiem. Tādējādi, budžetēšanas sadaļa ir noderīga jebkāda veida saimniecībai, jo Excel izklājlapa var tikt labota un pielāgota katrai saimniecībai. Eksportējot budžetu Excel formātā, tas tiek veikts, saglabājot aprēķinu formulas, līdz ar to ir vienkārši pievienot papildus izmaksas un ienākumus (piemēram, saražotā piena pārdošana). Mūsu ieteikums ir vispirms aizpildīt visu ar graudkopību saistīto informāciju eAgronom, un pēc tam veikt budžeta plāna eksportu, lai pielāgotu plānu visa uzņēmuma interesēm.

Nākotnes plāni

Budžeta plāns ir vien pirmais solis vairāku jaunu risinājumu sērijā, kas piedāvās labāku finanšu pārskatu lauksaimniekiem un lauksaimniecību vadītājiem. Mūsu mērķi iekļauj:

  • Naudas plūsma – nepieciešamās naudas apjoma noskaidrošanai, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un iztrūkuma sezonas laikā.
  • Lauku analīze – kuriem laukiem nepieciešams mazāk resursu un kurus laukus būtu izdevīgāk pārdot?
  • Tehnikas analīze – kuras ir visdārgāk ekspluatējamās tehnikas vienības, kuras nepieciešams drīzumā aizstāt vai optimizēt

Drīz vien eAgronom lietotāji būs nodrošināti ar plašu finansiālo palīgu klāstu, kas palīdzēs virzīt un uzlabot uzņēmuma virzību ienesīgākas saimniecības virzienā.